Kā divi kopā saauguši koki esam,
Kam zibens stumbru pušu šķēlis,
Kam lapotnē, caur vienām durvīm,
Pūš katram savādāki vēji.
Bet saknēs gadiem krātais maigums,
Dzīvas sulas stumbrā dzen,
Un spītīgi riest mirdzošs pumpurs
Vēju lauztā pazarē.
Stumbrs ievainots, bet nenolauzts.
Dzīst lēnām zibens cirstā rēta,
Zars zaru vējā maigi skauj,
Lai atbalstītu, pasaudzētu.
Kā divi kopā saauguši koki esam,
Kam liktens stumbru pušu šķēlis,
Bet neprotam kā koki piedot
Un zarus sakrustot pret vēju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru