Kad mīlestība gaist
Kā rīta migla pļavā,
Viens otram salti ejam garām.
Lai tikai plaukstas nesaskartos!
Lai tikai nepaliek ne dadzis
Pie svārku atloka vai matos,
Lai it nekas vairs neliek manīt
Par jūnijnaktīm acu skatos!
Un paliek sirdī izdedži un pelni –
Krāsmatas pēc meža ugunsgrēka.
Sirds nealkst prieka, nealkst laimes,
Krūtīs pukstēt reizēm pietrūkst spēka.
Mācos raudāt
Kā to mākoņi dara –
Nolīt pār zemi straumēm,
Lai zūd smaguma vara!
Silts jūtu lietus izlīst.
Plok asaru migla un gaist.
Sirds mīlestības dārzā
Plaukst ceriņkrūms skaists –
Laimīšu ziediem baltiem,
Pilns priecīgu vēju smaidiem.
Viegliem, viegliem!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru