Dziedu par upi,kas mani apbūrusi
Tur savos krastos.
Vai esmu gūstekne? Vai nebrīvē
Dziesmas rastos?
Te aizrit laiks pa vertikāli -
Ceļas debesīs kļūstot par mākoņvālu.
Te skan smiekli putniem līdzi,
Aug bērni, kas bauda šo Paradīzi
Uz Zemes dzīslainās rokas,
Kur mums pieder viss!
Un ar katru elpu es dziedu par upi,
Kas mani apbūrusi tur savos krastos.
Un Dzīvības tīmeklī smalkā
Turos staltajā krastā
Un savai upei piederu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru