Ceļš, pa kuru nepagurstot eju,mani ved pie tevis gaismas pilnām domām
un labu ceļavēju.Un savu dienu kanvās es rakstu viskošākās krāsas ar visvieglāko otas triepienu,
jo zinu, - ceļš ,kas ved pie tevis, ir kā audekls sapņiem, kur varu uzgleznot tevi visātrāk.
Un es soļoju vējiem matos, sauli acīs,varavīksnes paleti padusē - tik daudz krāsu manā dvēselē,
un vēl, un vēl, ka pietiks, lai radītu krāsainu pasauli un tevi, kur skan daudzkrāsaina mīlestības dziesma.
1 komentārs:
Gundadzīt, lasot tavu dzeju gribas tik ļoti noticēt visam labajam sevī un citos un sajust to lielo Mīlestības spēku, kas mums ir apkārt ik brīdi! Tik pamanīt, ieraudzīt un novērtēt! Lai nepietrūkst to labo vārdu un domu, kurus tu dāvā citiem! Cieņā un mīlestībā Aina Apriķos.
Ierakstīt komentāru