Balto krāsu man
neatņemiet!
Baltos gubu mākoņus
Un gulbjus.
Baltas domas melnās
naktīs
Un sapņus baltus un
vieglus!
Balto krāsu man
neatņemiet,
Kad manu likteni lemiet!
Balto ļaujiet paturēt,
Nenoskaudiet!
Kad dzīve dienu molbertā
Jauks melnas pusnakts
ēnas,
Triepšu klāt balto krāsu.
Piejaukšu balto, tīro un
silto,
Un gleznošu mīlestību!
Gleznošu baltu mīlestību
Pār dzīves molbertu
pelēko –
Baltus gulbjus baltos
mākoņos,
Siltas acis un plaukstas,
Gleznošu dzīvi gaišos
toņos.
Balto krāsu man
neatņemiet,
Kaut manu likteni lemiet!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru