MANA JŪRA

Reti jūras kāpās stāvu.
Mana jūra  — mežs un druva,
Mūžam mīlēta un tuva.
Tur naktīs zvaigžņu lietus
Rudzos vizēdams krīt.
Rūsa sola debesīs
Vārpas graudiem piepildīt.
Tur tvan siena vāli pļavās,
Stārķi atāliņā ganās.
Kalnā rāpjas oļu ceļš  — 
Dzeltens dzintars un ceļavējš.
Bet kad darba dienas grūtums
Pleciem smagu sagšu klāj,
Mežs ir zaļā baznīca,
Mežs ir manas mājas.
Un kad jūras krastā stāvu,
Paldies saku sāļam vilnim,
Ka es tā kā jūra māku
Gan dusmoties, gan maigi pierimt.