"Par savām mīlas sāpēm
nav jākliedz pa visu republiku!"
Alberts Ločmelis
*****
Es runāju ļoti klusi.
Klusi kā lapas vējā,
Kā lietus mākoņi
Lietu pār zemi sijā.
Klusi kā mostas rīts
Bikliem putnu čukstiem...
Kā rasa, kas zālē mirdz
Sidrabotiem rakstiem.
Varētu taisnoties vēl un vēl...
Bet gribas kliegt lai jūti,
Lai sadzirdi ar sirdi
Lapu šņukstus vējā,
Lietu, kas dauza rūtīs.
Lai klausies putnos no rītiem,
Lai otrreiz iemigt grūti!
Lai sadzirdi ar sirdi...
Bet es runāju ļoti klusi
Spilvenam piekļāvis seju.
Klusi kā laiks sekunžu skrejā.
Tik klusi kā lapās vējš
Čukst vārdus,
Ko pierakstu dzejā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru