Zied roze brinišķa uz līgana un gara kāta.
Ērkšķus izslējusi, kaut nav vēl uzrunāta.
Zieda skaistums maigs, kas to nosargās?
Ikviens grib pieskarties pie rozes ziedošās.
Ikviens to kāriem skatiem apbrīno.
Steidz liekt un smaržot ziedu brīnišķo.
Bet roze savu daili neatdod!
Ap stalto stāvu ērkšķu jostu rod.
Un tikai vienam - tam, ko gaida tā,
Roze savu mīlu saglabā.
Tas rozes izredzētais - spirgtais rītavējš,
Kas nāks un lauzīs nevaldāms un spējš.
Ak, rītavēj, kas gan ir tevī tāds,
Ka roze citiem sevi liedz,
Tev vienam saglabā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru