KĀ NAKTSTAURIŅŠ

 

Kā neprātīga šonakt sitas sirds.
Kā naktstauriņš uz gaismu loga rūtī.
Tu arī neaizmiedz, tu sirgsti
Ar nemieru, ko krūtīs jūti.
 
Jau sniegpulkstenis pavasari zvana.
Tas uzvilkts ir uz laiku vasarīgo.
Riest pumpuri, plaukst ievu zari,
Un varžu kori dziesmu svētkus rīko.
 
Kā neprātīga šonakt sitas sirds!
Kā naktstauriņš uz gaismu loga rūtī.
Tu arī neguli, tu sirgsti,
Bet logu atvērt nedrošību sūti.
 
Es mīlestību savu turu tā kā dārgumu,
To vējam neatdošu!
Kā mūziku no plašā Visuma,
Kur plīst un pulsē oktāv's nošu.
 
Kā neprātīga šonakt sitas sirds!
Kā naktstauriņš.