GUNDEGAS

 Gundegas, gundegas, gundegas!
Sīkas, spīdīgas, dzeltenas dzirkstis
Zem kājām, pļavas paklājā dzirkstī.

Tavās acīs dzeltenbrūns mirdzums –
Divas spožas liesmiņas plīv.
Pārāk tuvu viens otram stāvam,
Tomēr atkāpties vairs nav brīv.

Bet visapkārt zied gundegu pļava –
Sīkas, spīdīgas, dzeltenas dzirkstis.
Mana elpa un tava elpa,
Un matos man tavi pirksti.

Šķiet brīdi apstājies laiks.
Cik vēls jau? Kā mums to zināt?
Tavas lūpas čukst maigas un valgas:
– Es gribu tevi aizdedzināt!

Gundegas, gundegas, gundegas!
Sīkas, spīdīgas, dzeltenas dzirkstis
Zem kājām, pļavas paklājā dzirkstī.