Mana bērnība atnāk no pasakas,
Lai sen romāna lappuses šķiru.
Sirds vakaros veldzi pasmeļ
No bērnības akas – garu, šķindošu vindu.
Un vakars piebirst dzirkstošām zvaigznēm.
Katrai lūgts maza bērna sapnis,
Kas pacēlis klēpī pār raizēm
Un dziedējis kā smaržīgs apinis.
Mana bērnība atnāk no pasakas.
No vectēva bagātās sētas,
Kur kucēns kā draugs blakus tecēja
Un laizīja no ceļgaliem rētas.
Kur gailis ik rītausmu modināja
Un dienvidū vanagus biedēja,
Kur ganībās Brūnaļu pārsēju
Un lasīju gaiļpiešu tēju.
Mana bērnība atnāk no pasakas.
Atnāk un smeļ dzīvības ūdeni
No bērnības teiksmainās akas
Ar vecu, čīkstošu vindeni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru