Soli pa solim tuvojas rudens.
Sirds gaida kā dārgumu to.
Augusta naktis, kas zvaigznes svaida
Pār zemi aizmigušo.
Svaida , sijā, sēj sēņu lietu–
Dažs puteksnis matos krīt.
Pievildzis rudens rūsainā lietū
Pretī nāksi man rīt.
Soli pa solim tuvojas rudens.
Saules sirds skopāka kļūst.
Rītausmā, tīrelī sasaucas dzērves,
Balsis mākoņos atsitas, lūst..
Mežmalas slieksnis gail zilās liesmās.
Zied sila viršu pieres.
Putni spārnos ceļ vasaras dziesmas.
Ielido gājputnu sliedes.
Šorīt augusts piemājas kļavai
Aizdedzis svārku stūrus!
Stārķis ligzdā klabina skaļāk
Manīdams ugunskurus.
Soli pa solim tuvojas rudens.
Sirds gaida kā dārgumu to.
Rudens purpuru, kas atkal plaukst krūtīs,
Ko laiks apsudrabo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru