LŪDZU, MANI NEIZDOMĀ
( no mīlas lirikas)
Lūdzu, mani neizdomā!
Neglezno kā sapņu tēlu.
Vilsies ilūziju miglā
Tverdams nereālu ēnu.
Un nevajag atrunāties :
- Es tevi pazīstu un jūtu...
Mīlu, ilgojos un naktīs
Simtiem gaisa skūpstu sūtu.-
Lūdzu, mani neizdomā!
Necel velti sapņu pilis.
Esmu upe neparasta,
Kādā neesi vēl niris.
Esmu pļava smaržu pilna -
Noreibsi kā zemes bite,
Dzērusi no ziedu kausa,
Kurā mulsinoša inde.
***
Ja nāksi ziedoņa rītā
Pār pļavu kā staltradzis briedis,
Un acīs neparasts maigums
Kā uzplaucis ziedpumpurs ziedēs...
Ja nāksi ziedoņa rītā
Ar vasaras ziedu smaržām,
Ar vaskainu medu lūpās
Un glāstu alkstošām rokām,
Tev paklāšu baltu kreklu
Un lūgšu apsēsties blakām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru