Tu tālu man priekšā
Aiz gadu kilometriem.
Paspējis mīlēt, vilties
Un likteni lūgt.
Nobrāztām pēdām ilgi gājis
Laimes zvaigzni gūt.
Bet laime kā pīpene
Uzplaukst un nozied.
Vasaras kairi izsmaržo,
Gadi kā mākoņi zūd.
Bet tajā pieturā,
Kurā tu apstāsies reiz,
Pienāks mans autobuss.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru