Balto margrietu,
Zilo zvaniņu pļava,
Kur sārtas zirgskābenes
Zaļš sienāzis gana,
Kur tauriņi – krāsaini sapņi ganās,
Un smilgas viļņo kā jūra bangās.
Tā pļava ir manas bērnības sapņu pļava –
Citas tik tuvas man nav.
Kur noburts princis nakts miglas zirgā jāja,
Kur pļavmalā dēdēja kuprainas raganas māja,
Un naktsvijoles – līgavas trauslas,
Līgani dejoja sadevušas plaukstas.
Tā pļava,– manas bērnības sapņu pļava,
Izsmaržojusi rudens vējos,
Bet citas tik tuvas vairs nav,
Un es kā magone atmiņu vējā
Vēl sējos un sējos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru