Mana dārza pelēkais dadzis
Sprēgā košās dzirkstīs –
Neatlaidīgi cīnās par manu sirdi.
Pieķeras piedurknei
Un neatlaiž pirkstus,
Bet es lūkojos uz madarām,
Pīpenēm, flokšiem –
Dīķmalā pēc vilkuvālēm,
Dārzā rožu puduriem košiem.
Bet pelēkais dadzis sprēgā
Un sprēgā sarkanām dzirkstīm,
Un piedurknei pieķeras
Neatlaidīgi pirksti.
Pieķeras un nelaiž vairs vaļā –
Pelēkais dadzis tur mani
Savā varā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru