Kad nakts met debesu jūrā
Zilu ilgu sietu
Un sapņus kā zvaigznes smeļ,
Domās ceļu mīlestības tiltu
No debesīm līdz zemei.
Un lūkoju spožākās zvaigznes,
Kas šonakt lejup krīt,
Tev klusiem pūces
Spārniem aiznest,
Zem tava loga iedēstīt.
Kad rīts nakts zvejas laivu
Apkārt gāzīs,
Pār zemi zelta zvīņas birs,
Zem tava loga mārpuķītes ziedēs
Un rasā norasojis rīts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru