Vairs nesaukšu tevi šai dārzā,
Kas kails un vientuļš stāv.
Tu nenāci, kad tas plauka
Un rotājās lepns kā pāvs.
Kur varēji slēpties no vējiem
Un nedienu mākoņiem melniem.
Vairs rožu puduri nezied –
Vien gaistoši rožu pelni.
Un nu jau drīz sasnigs sniegi,
Dārzs taps svinīgi balts,
Koku pazarēs skanēs
Vēju skanīgais alts.
Vairs nesaukšu tevi šai dārzā,
Neļaušu kājām mīt
Dvēseles klusumu balto,
Kur sniega rozes zied.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru