Negantais vējiņš ''Labrīt, Saulīt, pasaulīt!"

Baltu mākoņu aitiņas
Debesu pļavā
Nebēdnīgs vējiņš gana.
Plucina vilniņu, - kutina,
Vēja zvaniņus zvana.

Mākoņu avenam kažokā 
Iepinās – pūta un elsa,
Zils no dusmām palikdams
Lietus mākonis milza.

Mākoņu avenus nikni 
Zibsnīgiem ragiem badīja,
Zibot zibeņi zibēja,
Mākoņu aitiņas raudāja.

Izklīda mākoņu ganāmpulks 
Pa milzīgo debesu pļavu,
Raudot mākoņu aitiņas
Saulītei sūdzēja ganu.

Saulīte neganto vēju 
Silti smaidot rāja,
Krāsainu dardedzes jostu
Debesu aplokam sēja.

Vējiņš palikdams rāms, 
Tūcītes labināja –
Glāstīja, glaudīja,
Kažokus kutināja

Drūzmējās mākoņu aitiņas 
Bikli gar debesu malu.
Saulīte vēlīgi smaidīja,
Slavēja teicamo ganu.