Šonakt čatoju
ar zvaigznēm.
Taujāju, – kur tu mīti?
Vai mājo uz
Vakarzvaigznes,
Vai zvaigznes zvirgzda,
Kas rudenī krīt?
Kas rudenī krīt?
Ja mīti uz Vakarzvaigznes,
Tevi vakaros
satikt iešu,
Atmiņu
tramīgos zirgus
Rieta pavadā
siešu.
Ja mājo uz zvaigznes
zvirgzda,
Ko rudeņos
debesis sūta,
Vienmēr ilgošos
tevis,
Lai kur tu
Visumā būtu.
Bet bŗīdī,
kad esi mirklis,–
Īsa zvaigznes
ziba,
Jūtu, cik
dziļa aiza
Ir Visuma
bezgalība.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru