Suņus cieši,
Lai tie neskrien
Tavas pēdas dzīt.
Aizdarīšu vārtus tīši,
Sardzē stāvēs lepna spīts.
Domās nespēšu pēc
Tevis tiekties?
Nevarēšu pelnos
Ogles dzēst?
Nenoliegšu – viegli neies
No krūtīm sirdi laukā plēst.
No krūtīm izraut sirdi –
Paņemt zobos.
Kā sunim naktīs
Kaukt uz Mēnesi.
Šo dzīvi pārvērst jokos.
Aizmirst pasaulē ka esi.
Mani suņi šonakt
Rātni dusēs.
Neskries naktī
Tavas pēdas dzīt.
Sirds krūtīs ievainota klusēs
Un lepna vientulībā dzīs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru