Laiks kā noskrējies suns
Knapi velk kājas.
Vectēv, neguli – pīpē kvēl guns!
Bet vectēva laiks laisks
Kā kaķis uz mūra –
Simts apaļi gadi – simts gadu
Vectēva mūža pūrā.
Kūp piere – vagots tīrums.
Deguns, zods – lepni kalni.
Acu zilie ezeri mirgo,
Matu rogas glauž smaga delna.
Sirmais zemniek, laiks tevi lēnām tin.
Laiks žiglos soļus
Kā rumakus pieguļā pin.
Bet valoda sprēgā silta un gudra guns.
Ir laiks aizdegt sveces –
Svarīgs ik jautājums
Vectēva aizejošajam laikam,
Kam tik daudz rūpju par mums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru