Zelta mirkļi

Zelta mirkļus,
izkaisītus vējā,
kā lauskas neuzlasīt
rīt nedz aizparīt.
Laiks kalendāra lapas pāršķir
un vējš sāk rudens lietu sejā dzīt.
..

Kas vējos izkaisīts,
tas zudis -
kā izliets ūdens,
ko vairs nesasmelt.
Un atkal sirdī
ielīst zelta rudens,
un atkal  zīles krīt.
  ..
Bet  skaisti brīži,
svētas stundas  paliek -
mīlestība, ko nedzēš gadu pelni.
kaut laiks ar sidrabrasu aprasojis
matu zelmeni
un raupju  kalis delnu.

..
Laiks zelta mirkļus
vējā kaisa,
bet krūtīs sirds
mundri  sit.
Lai dzīves vētras

šūpo laivu,
lai mūžs jau skaita

piecdesmit!