Kā neprātīga šonakt sitas sirds.
Kā naktstauriņš pret gaismu loga rūtī.
Tu arī neaizmiedz, tu sirgsti
Ar nemieru, ko sirdī jūti.
Jau sniegpulkstenis pavasari zvana.
Tas uzvilkts ir uz laiku vasarīgo.
Riest pumpuri, plaukst ievu zari
Un varžu kori dziesmu svētkus rīko.
Kā neprātīga šonakt sitas sirds.
Kā naktstauriņš pret gaismu loga rūtī.
Tu arī neguli, tu sirgsti,
Bet logu atvērt nedrošību sūti.
Es mīlestību savu turu tā kā dārgumu,
To vējam neatdošu.
Kā mūziku no plašā Visuma,
Kur plīst un pulsē oktāva nošu.
Kā neprātīga šonakt sitas sirds.
Kā naktstauriņš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru