ZIEDONIS

Plaukst jūsmīgs ziedonis
Ar mīlestības vārdiem.
Gan cilvēkiem,
Gan bikliem meža zvēriem.
 
Kad dzīves šampanietis
Strūklā plūst uz augšu,
Un sirmu mīlnieku
Vairs nenosauks par aušu.
 
Plaukst ilgots ziedonis,
Kas stīgo mīlas stīgas,
Kad jaunībai ir jāatmin
Vēl neskaitāmas mīklas.
 
Pie Gaujas atnāc, draugs,
Kad lakstīgalas pogos –
Birs ievām baltie ziedi drīz
Un briedīs sūras, melnas ogas.