Un aiziešu es siltos silos

/Mežs ir mūsu mājas/

Aiziešu es siltos silos

Kā māti priedi uzrunāt,

Lai pieliek zaļo rogu delnu

Manai bālai pierei klāt.

Apvīšos ap raupjo stumbru,

Kam dzintarmaiga dvēsele,

Lai pūsmo krūtīs gaišus toņus

Labsirdīgā skujotne.

Šonakt kalpoju naktij

Šonakt kalpoju naktij par ganu -

veselu ganāmpulku

līdz galam neizdomātu

domu ganu.

Ja spētu tevi izmest no galvas,

izslēgt kā kabatas baterijas starmeti,

lai neizgaismo brūces,

kur sāp visvairāk.

Zvaigznes nevar izslēgt.

Zvaigznes dzēš rītausma..

Sirds maigumu neizdzēš

/Ievas Trimalnieces fotodarbs/

Laiks lēnām izsmērē sejas vaibstus,
Laiks jūras krastu dzēš,
Sirds patur mīlestības vārdus,
Sirds maigumu neizdzēš!

Skūpstīšu tevi

/Ievas Trimalnieces fotodarbs/

Skūpstīšu tevi pavasarī,

Kad lūpās pieneņu medus!

Mīlēšu ilgi

Līdz upes aizaugs ar ledu.

Starp skūpstiem plauks

Vasaras brīnums - 

Ziedēs ik sacīts vārds,

Krūtīs dzims mīļums

Mūžību dārgs.

Laime kā pūka viegli,

Kā migla debesīs kāps,

Līs pāri pieneņu sniegi

Sudraba kupenām.

Izbridīsim ziedus

Un balto kupenu grēdas!

Ik skūpsts kļūmes piedos,

Plaucēs vasaras vārdus.

Skūpstīšu tevi ziemā,

Kad dzersim tēju ar medu!

Mīlēšu ilgi

Līdz upes skries brīvas no ledus.

Dvēselē ledus kūst

Caur sniegiem, caur lediem

Atkusnis sācies -

Sīkas tērcītes, straumītes plūst.

Ziema atkāpjas, ziema aiziet,

Dvēselē ledus kūst.

Un viss, kam pieskaras

Rokas un lūpas,

Par zeltu un sudrabu top.

Kā pasaku grāmatā "Burvju ota"

Dvēsele salapo.

Lai ļaunu ar labu,

Ne zobu pret zobu,

Spētu atalgot -

Rūgtai asarai

Smaida dzirksteli līdzi dot.

Tikai tā kļūstu brīva

No melniem sodrēju kvēpiem,

No aizvainojuma sirdī

Kā nezāļu klēpja.

Sirds nevar mūžīgi sniegos,

Mūžīgi ledos stingt.

Sirdij jāatkūst, lai varētu piedot,

Debesīs zvaigznes degt.

Kad lietus pielijusi diena

Kad lietus pielijusi diena

Kā pelēks putns

 Pār zemi spārnus vilks,

Es paiešu tev pretī

Siltu plaukstu tavā likt.

Un no tavas karstās pieres

Matu cirtas atglāstīšu nost -

Vienu liegu, maigu glāstu

Un tu jutīsies kā svētkiem posts.

Un kad rēna rudens diena

Lietus lāses acīs riesīs,

Būšu tavu domu pūlī

Klāt kā mīļš un gaidīts viesis.

Un man pašai ļoti, ļoti vajag,

Lai žūst dubļi dvēselē.

Lai gaišā priekā apjaust varu -

Esmu vajadzīga tev šai pasaulē.

Kaut kur ir naktis

Tevi mīlu -

Pārfrazētas frāzes.

Vītušas romantikas

Pilnas vāzes.

Mēness naktis

Caur loga rūti skatītas

Un septītās debesis

Gultas atsperēs.

Bet kaut kur ir naktis,

Kad asinīs kumeļi zviedz

Un noreibums tāds

Kā migla -

Gūsta un aizmigt liedz.

Septītās debesīs celies

Kā putns un krīti,

Un bail nav no nekā,

Jo ir kopīgi vakari,

Kopīgi rīti.

Ir mīlestība,

Kas vieno un saista.

Un ir dzīvot vērts,

Jo dzīve ir skaista!