RUDENS LAPSA UGUNS RUDU ASTI

 Rudens lapsa
Uguns rudu asti
Cauri Gaujas vērim velk.
Košās dzirkstīs aizdedz
Gaujas krastus,
Kļavas piekrastē kā lāpas dedz.

Vēji kuplos bērzos
Spēlē dūkas,
No debess dārziem
Zvaigznes riekšām ber.
Izkaisa. Un tavā klusā dārzā
Pīlādzī kā krāšņas krelles ver.

Zvirbulēni – nometnieki sīkstie,
Laimīgi no zara zarā spurdz.
Rudens nebīstas
Un nealkst silto zemju,
Kur pat sapņos
It nekad nav būts.

Izdegs lapu zelts,
Gaisīs zelta pelni.
Mazs pumpurs klusi
Zarā apsegsies
Ar siltu dzimtā koka delnu.
Līdz atkal pavasaris gaisā ies.