Aizeju neatskatoties,
Kā bijušā nebūtu žēl!
Ogles vasaras kamīnā
Drudžaini sūrstot kvēl.
Dzērvēm no spārniem
Pil rudens, – raud
Zilpelēks mākonis skumji,
Dārza malā sūrenes
Dziest noziedējušas sūri.
Aizeju neatskatoties,
Lai neredzi manas acis!
Par vētrām, ko krūtīs nesu,
Tev rudens lapkritis stāstīs.
Un sudraba dzērvju bultas
Šķels gaisu, kā piesakot karu.
Es aizeju neatskatoties! –
Pil uzplēsts saulriets
Gar debesu malu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru