Kad rudenīgs padebess
pelēku lietu smilā,
Dzidras sudraba lāses dvēselē krīt, -
Pārtop baltā, priecīgā dienā,
Ko sirds steidz
ar mīļajiem pavadīt.
Pārtop baltā, pērļainā gaismā.
Lai rēni un pelēki līst!
Gulbji aizlidos debesīs
un trešajā dienā snigs sniegs.
Bet gaišums, kas dvēselē sarit,
no gulbjiem, no sidraba lietus,
No vēju rautām lapām,
rūgtu zīli sejā sviestu;
Tas rudens gaišums
vēršas mīlestībā
Un smaida ceļā,
lai kur mēs ietu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru