Kad tuvojas gaišo skumju sēras,
Zeme rudeņos pelēkus kamolus tin
Un noliek uz mana ceļa.
Pa diedziņam dzejoju uz priedes mizas
Mātes un vecmātes sejas.
Un pelēkā vadmala aužas,
Un tēva un vectēva stāvi
Sirmos miglas gubanos jaušas.
Kad tuvojas gaišo skumju sēras,
Zeme rudeņos sudraba kamolus tin.
.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru