Ceļš pie mātes kapa rozēm kaisīts.
Nav neviena ērkšķa, kas sirdi graizītu, -
Atmiņā bērnības smaržu pildīti rīti
Mātes mīlestībā sagaidīti.
Un dienas kā baltas pieneņu pūkas,
Kas dāsni sējās bezgala,
Lai tumsa un reizēm zibeņoja debesmala.
Ceļš pie mātes kapa rozēm kaisīts.
Nav neviena ērkšķa, kas sirdi graizītu,
Bet dzelksnis, kas spalgi,
Paslepus dvēselē duras,
Ir mīlestībā kaistošs vaigs,
Kas māmuļai vairs nepieglaužas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru