Uz rudens takas

Sen garām ceriņu naktis

Noplūktas vasaras vējā.

Tu mani vēl satikt vari

Uz rudenīga ceļa.

..

Nesolu saldu vēju,

Saldais snauž liepu zaros.

Tas vējš, ko apsolīt varu,

Nes līdz rudens rūgtuma devu.

..

Uz rudens takas stāvu.

Zelts un sudrabs pie kājām.

Tik bagāta kļuvusi esmu -

Baltām ziemām, vasarām zaļām.

..

Tik bagāta kļuvusi esmu;

Vienu dzirksti tev apsolīt varu!

Vienu zeltainas kļavas zaru

Un tīrelī gājputnu baru.

..

Vairāk solīt nedrīkstu.

Vairāk nepaliks pašai,

Ko dedzināt rudens naktīs

Līdz rītausmai gaišai.

..

Bet uz ziemas ceļa

 Mani vairs nesatiksi.

Ziemas ceļš sudrabu aizpūsts,

Kuru, vājš būdams, nebridīsi.