Klausos kā šodien bites san liepās,
Meža balodis aizgūtnēm lielās.
Bet pļava lepni nes vainagu savu –
Drīz noliks to vālā lielu un smagu.
Klausos kā sienāži dzīres svin stiebrā,
Vējš putekšņus gana un neliekas mierā,–
Kamēr saule netek uz rietu,
Vējš nevar un nevar atrast sev vietu.
Klausos kā vālodze klusi bur lietu.
Bet sārtvaidze
saule jau pošas uz rietu.
Kad sasaukts būs mākonis caurs kā sietiņš,
Svētīdams pļavas smidzinās lietiņš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru