Es tevi aicinātu līdz sev rudenī,
Kad vasara aus sudrabotas kurpes.
Kad septembris klās miglas plīvuru
Virs meldros ieaugušās upes.
Kad stārķi sapulcēsies baros
Un dzimto lauku pārstaigās.
Kad kļavas ugunis sies zaros
No rudens lāpas dedzīgās.
Es tevi aicinātu līdz sev rudenī.
Bet vai tu nāktu?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru