KĀ JŪRA KRASTU MĪL

Kā jūra krastu mīl,
Tā mīlu tevi.
Nekur no tevis prom
Man neaiziet!
 Zem kājām liedags balts,
Milzt padebeši zili,
Un jūrā sārta saule riet.
Zem kājām kāpu smilts –
Cik daudz gan tajā stāstu!
Kā villainē ņirb pērļu raksts.
Vēl augums auklē tavus glāstus,
Un vakarkrēslā tinas krasts.
Man lūpās atplaukst maigi vārdi. 
Tev, kas savu mūžu manam dod.
Nekad es nenodarīšu ar vārdu pāri,
Mīlestība tikai labus vārdus rod.
Nekur no tevis prom
Man neaiziet!
Tu esi krasts,
Kur varu savu laivu siet.