SENTIMENTS DZEJĀ

Es tev pieskaršos ar maigu sentimentu!
Zinu, tava sirds to sajutīs.
G.S.

JŪRAI ŠONAKT LŪPĀS SŪRI VĀRDI

Jūrai šonakt lūpās sūri vārdi.
Vilnis vilni šonakt nesaprot.
Grand pāri galvai pērkondārdi,
Dun mīļi soļi projām aizejot.

Jūra, lūdzu, šonakt labāk klusē!
Mazai kaijai tavos viļņos bail.
Sārtā kaija šonakt nespēj dusēt,
Melnā dzelmē atbalsojas vaids.

Jūrai šonakt lūpās rūgti vārdi.
Tos nesaprast ne tev, ne man.
Bet zinu es – tu kāpās gaidi,
Un krūtīs jūtu melodija skan.

TURI CIEŠĀK MANU PLAUKSTU!

Turi ciešāk manu plaukstu savā!
Tuvums tavs ar rāmu mieru glāsta.
Lūpas vaigam pieglaudušās klusē,
Acu skats par mīlestību stāsta.

Jūra krastā staltus viļņus sūta.
Dzirkst pie kājām zītars rasts.
Lai vai kas viens otram dzīvē būtu,
Mirklis šis ir bezgalīgi skaists.

Turi ilgāk savu plaukstu manā!
Nesaki, ka visu zini tu.
Man kā jūrai pārliecība sava –
Auklēt krūtīs saules dzintaru.

PASNIEDZ PRETĪ NOSALUŠĀS PLAUKSTAS!

Pasniedz pretī nosalušās plaukstas,
Lai tās varu savās sasildīt!
Diena dziest, pār mežu galiem
Sārta vakarblāzma krīt.

Pasniedz pretī vēsās lūpas,
Lai tās varu karsti noskūpstīt!
Nakts klāj pļavā miglas segu,
Griezi dziedam izguldīt.

Pasniedz pretī atvasaras glāstu!
Bērzos rāma mēnesgaisma līst.
Viens otram uzticēsim dzīves stāstu,
Nakts kā brūce lēnām kopā dzīst.

No dzejas krājuma "Vējā gaistošā" 2022.

*****

OGLES PELNOS

Ko man ar sevi darīt,

Ko man ar sevi padarīt?

Varbūt rīt vai parīt

Domas par tevi projām dzīt?

Šodien vēl gribu tām ļauties.

Nesteigšos kājas aut!

Domās pie krūtīm tev kļauties,

Rokām plecus skaut.

Tik daudz gribu paspēt,

Neatlikt neko rīt!

Ko man ar tevi darīt,

Ko man ar sevi padarīt?

Paiet un pārsāp viss.

Ogles pelnos dziest.

Mana mūža nepietiks

Tevi mīlēt un ciest.

No dzejas krājuma "Sarmoti ziedi" 2008.

*****

KAD MĪLESTĪBA GAIST

Kad mīlestība gaist

Kā rīta migla pļavā,

Viens otram salti ejam garām.

Lai tikai plaukstas nesaskartos,

Lai tikai nepaliek ne dadzis

Pie svārku atloka vai matos,

Lai it nekas vairs neliek manīt

Par jūnijnaktīm acu skatos!

Un paliek sirdī izdedži un pelni –

Krāsmatas pēc meža ugunsgrēka.

Sirds nealkst prieka, nealkst laimes...

Krītīs pukstēt reizēm pietrūkst spēka.

Mācos raudāt

Kā to mākoņi dara –

Nolīst pār zemi straumēm,

Lai zūd smaguma vara.

Silts jūtu lietus izlīst.

Plok asaru migla un gaist.

Sirds mīlestības dārzā

Plaukst ceriņkrūms skaists.

Laimīšu ziediem baltiem,

Pilns priecīgu vēju smaidiem

Viegliem, viegliem.

No dzejas krājuma "Kamīnpriekšā"2012.

*****

TU ESI MANA SVĒTDIENA

Tu esi mana svētdiena –

Rīta kafijas smaržīgais aromāts

Un putnu līksmās balsis aiz loga.

Mans romantiskais Klaidermans

Uz balta flīģeļa fona.

Tu esi kā tilla aizsargtīkls

Ikdienas rūpestiem, raizēm.

Kā ziedu vāze sarkanām rozēm

Un liktenīgi izvilktā loze.

Ienirst tavā azotē

Kā vētrainā mīlas jūrā,

Kur divatā burājam

Uz mīlestības salu,

Kam nav ne gala, ne malas.

Tu esi mana svētdiena –

Svētku diena!

No dzejas krājuma "Man pieder laiks'' 2010.

*****

NEVAR BŪT

Nevar būt, ka tevi izdomāju!

Vējš, kas matus jauc,

Esi tu!

Lietus no mākoņa pār seju

Un zilā medus puķe –

Esi tu!

Mijkrēslis, kas lēnām ēnas aijā,

Mēness daudzsološs kā komats –

Esi tu!

Gaisma istabā vistumšākajā

No sveces trauslās elpas –

Esi tu!

Nevar būt, ka tevi izdomāju!

Viss starp mums ir īsts un dzīvs.

Gaismas atspulgi un melodijas,

Un rudens dzērves pusnakts debesīs.

LAPKRITĪ

Šo lapkriti sev sirdī ierakstīšu,

Šai lapkritī man dots tik daudz!

No tava pieskāriena tīša

Šo lapkriti sev sirdī ierakstīšu,

Šai lapkritī viss krūtīs plaukst.

No vēla pumpura par kvēlu rozi.

Šo lapkriti sev sirdī ierakstīšu,

Šai lapkritī man dots tik daudz!

No dzejas krājuma "Ezers debesīs"2017.

*****

NELIEDZ MAN TEVI MĪLĒT!

Neliedz man tevi mīlēt!

Neliedz – kaut sirdī tev cits.

Tevi mīlot protu vēl ziedēt,

Cerību atvases dzīt.

Tevi mīlot spēju celties.

Kā vēja vanags planēt un krist.

Lepnumu salauzt kā skalus,

Viskvēlāko uguni degt.

Nāc, sildies un topi par gaismu!

Par gaisu, par dzidru veldzi.

Man neiztikt bez tevis

Kā neiztikt rudzu maizes.

Kaut man savas acis sedz,

Kaut citam siltu pavardu dedz.

KĀ PIESIET VĒJU?

Kā piesiet vēju?

Vējš naktīs lauž logu slēģus.

Un zvaigznes – ko ar tām darīt?

Tās logā met zibsnīgus starus.

Grieze griež nakti uz pusēm

Un neļauj mierīgi dusēt.

Kā mierināt sirdi lai klusē,

Lai beidz mēmi tirdīt?

Es pati zinu,

Ka manī tavs tuvums mīt.

Es pati zinu taku,

Kur rīt tevi sagaidīt.

Bet vējš logā...

Un vientuļas lapas krīt.

Sirds nevar rītausmu sagaidīt.

No dzejas krājuma "Zilu ceriņu upes"2014

*****

VARBŪT VĒLĒJOS PAR DAUDZ?

Vēlreiz tevi satikt vēlos

Gaujmalā, kad ievas zied!

Kur tik bieži pusnakts sapņos

Man ar tevi kopā iets.

Bet tu citas upes krastā

Tieši šonakt ievas lauz.

Ziedi sabiruši matos,

Man tavs skaistums ļoti skauž.

Man tavs skaistums dziļi sirdī

Nepāriet un nepārsāp.

Gauja iemet putu vilni

Tīši sejā un man sāp.

Bet tu citas upes krastā

Šonakt baltas ievas lauz.

Izsapņotā, neparastā,

Varbūt vēlējos par daudz?